Koks Parkā Līdz Nāvei Saspieda Divus Cilvēkus, Un Tagad šeit Dzīvo Viņu ļaunie Spoki

Satura rādītājs:

Video: Koks Parkā Līdz Nāvei Saspieda Divus Cilvēkus, Un Tagad šeit Dzīvo Viņu ļaunie Spoki

Video: Koks Parkā Līdz Nāvei Saspieda Divus Cilvēkus, Un Tagad šeit Dzīvo Viņu ļaunie Spoki
Video: Par improvizēšanas iespējām, saņemot neērtus jautājumus un kritiku - KASPARS BREIDAKS 2024, Marts
Koks Parkā Līdz Nāvei Saspieda Divus Cilvēkus, Un Tagad šeit Dzīvo Viņu ļaunie Spoki
Koks Parkā Līdz Nāvei Saspieda Divus Cilvēkus, Un Tagad šeit Dzīvo Viņu ļaunie Spoki
Anonim

44 gadus šī vieta ir maz mainījusies, izņemot to, ka no sasmalcinātiem ķermeņiem nav izkaisīti asiņaini plankumi un visur nav izstieptas dzeltenās policijas lentes ar brīdinājumu šeit neieiet

Koks parkā līdz nāvei saspieda divus cilvēkus, un tagad šeit dzīvo viņu ļaunie spoki - parks, Grifita parks, galds, sols, koks, spoks
Koks parkā līdz nāvei saspieda divus cilvēkus, un tagad šeit dzīvo viņu ļaunie spoki - parks, Grifita parks, galds, sols, koks, spoks

Šī vieta atrodas Grifita parka aizmugurē, kas atrodas blakus Hollywood Drive Losandželosā (ASV). 1976. gada 31. oktobra vakarā šeit ieradās jauns pāris, lai svinētu Helovīnu, un ērti sēdēja pie piknika galda.

Sākumā viņi gribēja uzkodas, bet aizraušanās pārņēma abus, un viņi nodarbojās ar seksu tieši uz galda. Un tad uz tiem nokrita milzīgs koks, kas auga netālu.

22 gadus vecais mūziķis tika nogalināts Rends Garets un 20 gadus veca topošā Holivudas aktrise Nensija Džinsone … Visi vietējie laikraksti vairākas dienas ziņoja par viņu briesmīgo nāvi. Tad viņu ķermeņi tika kremēti un izkaisīti tajā pašā vietā, kur koks viņus bija nogalinājis.

Un tad notika sekojošais.

"Cilvēki domāja, ka esmu traks, kad par to stāstīju," saka kokgriezējs Moriss Kārlis, kurš dažas dienas pēc koka krišanas tika izsaukts uz parku, lai koku sazāģētu gabalos un aizvestu, - "Es atnācu uz darbu un centos visu izdarīt pēc iespējas ātrāk. Un tad mani pārņēma spēcīgas bailes."

Pēc Kārļa teiktā, viņš ieradās parkā uz darbu 7. novembrī pulksten 11.40. Viņam vajadzēja palīdzēt vēl diviem cilvēkiem, bet vispirms viņam bija jāzāģē visi zari no koka stumbra un pēc tam jāredz stumbrs vairākās daļās. Tālāk bija jāgaida, kamēr palīgi to visu iekrauj kravas automašīnā.

Image
Image

Tiklīdz Kārlis bija ķēries pie darba, viņu pārņēma spēcīga un dīvaina sajūta. Viņš tikko bija nozāģējis koka vainagu, kad visu viņa ķermeni sagrāba drebuļi, tik spēcīgi, it kā viņam būtu "vissliktākā gripa pasaulē".

Viņš mēģināja nokratīt sajūtu un atgriezties darbā, taču tagad katru reizi, kad viņš iedarbināja zāģi un piegāja pie koka, viņš dzirdēja dīvainas skaņas, piemēram, vaidus un kliedzienus.

"Es apstādināju zāģi, un tas viss pazuda, bet tad es to atkal ieslēdzu, un viss sākās no jauna. Galu galā es burtiski sastingu ar drebuļiem, un man bija jādodas pie kravas automašīnas, lai no turienes paņemtu mēteli."

Kad Kārlis tuvojās automašīnai, viņš dzirdēja dīvainas skaņas un, pagriezies, ieraudzīja koku kratām! Pēc viņa vārdiem, "koks vienkārši izjuka." Tas ne tikai nedaudz trīcēja, bet arī drebēja, raustīdamies ar spēku augšup un lejup. It kā kāds spēks viņu pacēla un atkal nometa.

Kādā brīdī koka stumbrs trāpīja piknika galdam ar tādu spēku, ka uz tā esošais smagais motorzāģis lidoja zemē. Un tieši tajā brīdī koks sastinga, it kā nekas nebūtu noticis.

"Bet tad vaidi atsākās atkal, un tagad viņus pavadīja draudīga balss. Izklausījās, ka kāds stāv man blakus un runā tieši man ausī. Viņš teica:" Liec mūs mierā. "Es iekāpu kravas automašīnā un nolēmu aiziet, un tad čīkstēt uz vējstikla un uz miglojošā stikla sāka parādīties burti. Tajā bija rakstīts vārds "Tālāk", tad bija vārds "laiks", "tu" un "mirsti".

No tik briesmīgas ziņas Kārlis iedarbināja kravas automašīnu tik ātri, ka sadedzināja gumiju, un pēc iespējas ātrāk aizbrauca no turienes, atstājot savu zāģi ripot uz zemes. Viņš nekad neatgriezās šajā vietā.

Atgriezies savā darba vietā, Kārlis pastāstīja priekšniekam Denijs Higss par visu, bet viņš viņam neticēja, un tā vietā vispirms pārmeta viņam par pamesto zāģi un gļēvo bēgšanu, un tad sāka ņirgāties. Tas turpinājās apmēram mēnesi, un visu šo laiku kritušais koks gulēja parkā uz piknika galda.

Image
Image

Visbeidzot, Kārlim apnika priekšnieka izsmiekls, un viņš viņam teica, ka liek derības 500 ASV dolāru apmērā par to, ka viņš pats neuzdrošināsies doties uz parku un noņemt koku, jo baidās arī no spokiem. Higss likvidēja un paziņoja, ka viņš ne tikai noņems koku pats, bet darīs to vēlu vakarā, lai parādītu, ka nav gļēvulis.

Tā bija pēdējā diena, kad Kārlis redzēja Deniju Higsu dzīvu. Nākamajā rītā, netālu no Grifita parka, kāds no apkārtējiem ieraudzīja kravas automašīnu, kas bija novietota stāvošā dzinējā. Un, kad šis vīrietis mazliet pastaigājās pa parka taku, viņš blakus galdam, uz kura vēl gulēja kritušais koks, ieraudzīja vīrieša līķi darba drēbēs. Blakus viņam gulēja motorzāģis, un tā asmens bija stipri izliekts.

Steidzami tika izsaukta ātrā palīdzība, taču feldšeri vien secināja, ka persona jau ir mirusi un ka nāves cēlonis, visticamāk, ir sirdslēkme.

"Bet viņš nomira no bailēm! Muļķa mati bija pilnīgi sirmi, un viens no feldšeriem teica, ka Higsa sejā bija briesmīgs izskats, it kā viņš būtu redzējis pašu velnu," sacīja Kārlis.

Kad policija pārbaudīja Higsa ķermeni, konstatēja, ka viņam ir ievainojumi uz rokām un salauzti nagi, it kā viņš no kaut kā aizstāvētos. Un uz vietas izskatījās, ka kāds sagrāba Higsu aiz kājām un vilka pa zāli apmēram 5 metrus taisni līdz piknika galdam. Radās uzbrukuma versija.

Kopš tā laika neviens nav mēģinājis noņemt koku no piknika galda, un tas joprojām ir šeit tādā pašā stāvoklī, kādā Kārlis to atstāja. Šī vieta tagad ir pamesta, aizaugusi ar zāli, un galda tuvumā esošajiem soliem kājas ir saliektas.

Dažreiz šeit iegriežas jauniešu grupas un atstāj uz galda dažādus uzrakstus. Nesen šeit ieradās daži huligāni un nolauza daļu galda no galda.

Image
Image

Viens no bijušajiem Grifita parka darbiniekiem pirms kāda laika stāstīja, ka 2002. gadā viņš redzējis Rendas un Nensijas spokus pie neveiksmīgā galda. Tas bija pulksten 10 vakarā, viņš brauca pa parka ceļu, kad biezokņos izdzirdēja nesaprotamu troksni.

Šo troksni nomainīja skaļas raudas, kliedzieni un tik ļauni smiekli, ka mati pakausī stāvēja kājās. Vīrietis gribēja izsaukt radio palīdzību, taču radio pēkšņi pārstāja darboties.

Kad viņš sāka krūmos spīdēt lukturīti, viņš izcēla divas figūras, kuras bija it kā kaut ko iesaiņojušas. Viņš paskatījās uz viņiem tikai pāris mirkļus, pēc tam viņi iegāja dziļāk biezokņos un tagad redzēja tikai viņu sarkanās acis.

Vīrietis ar lukturīti izkāpa no automašīnas un devās tajā virzienā, izbraucot cauri krūmiem. Vaimanas un kliedzieni uzreiz beidzās, un tad viņu pārņēma dziļa baiļu un niknuma sajūta, kas bija vērsta pret viņu. Viņš jau zināja, ka saskaras ar kaut ko neparastu un ka tas ir kaut kas, kas uz viņu dusmojas.

Viņš tumsā vairs neko neredzēja un tāpēc nolēma atgriezties automašīnā un, pieskrējis pie mašīnas, neredzamas ledus rokas pārklāja kaklu un gaiss ap viņu kļuva auksts. Tad viņam krūtīs iesita kaut kas auksts, un bezķermeniska balss čukstēja: "Liec mūs mierā!"

Image
Image

Un bija vēl kaut kas, ko šis cilvēks teica, ka nekad neaizmirsīs. Viņš sajuta pretīgu smaku un vienlaikus saprata, ka tā ir nāves smaka - sabrukušas miesas smaka. Pēc tam viņš zaudēja samaņu un nokrita.

Kad viņš ieradās, vēl bija tumšs, tas ir, bija pagājušas maksimums vairākas stundas, kopš kaut kas viņam uzbruka. Viņš gulēja uz zāles, un krekls uz krūtīm nez kāpēc tika atpogāts, un pati krūtis sāpēja, it kā būtu piekauta.

Kaut kā viņš piecēlās, piegāja pie savas mašīnas un ieraudzīja, ka radio darbojas un priekšnieks viņu rāj, jo viņš jau sen nav atbildējis uz zvaniem.

Viņš varas iestādēm neko neteica par notikušo, bet nākamajā dienā uzrakstīja iesniegumu par pārvietošanu uz citu parku.

Un iemesls tam nebija pat tas, ka viņš redzēja spoku parku, bet gan tas, ka, pārnācis mājās izģērbies un devies uz dušu, viņš redzēja, ka visa viņa krūtis bija pārklāta ar asins traipiem, kas izskatījās pēc frāzes "Nākamreiz, kad tu mirsi."

Ieteicams: