Pusdienas Citā Dimensijā

Video: Pusdienas Citā Dimensijā

Video: Pusdienas Citā Dimensijā
Video: Citā dimensijā 2024, Marts
Pusdienas Citā Dimensijā
Pusdienas Citā Dimensijā
Anonim
Pusdienas citā dimensijā - paralēlā pasaulē, citā dimensijā
Pusdienas citā dimensijā - paralēlā pasaulē, citā dimensijā

1995. gadā ar Rodailendas (ASV) iedzīvotāju Polu Kolizo notika kāds noslēpumains atgadījums, kuram viņš joprojām nevar atrast racionālu izskaidrojumu.

Image
Image

Pols regulāri ceļoja uz Ņūportu, kur notika jahtu sacensības, un Ņūporta atradās tikai 45 minūšu attālumā no savām mājām. Un, kad Pols ieradās Ņūportā, viņš labprātāk ieturēja brokastis Ņūportas krēmnīcā, kur pasniedza virtuļus, burgerus, vafeles, saldējuma kokteiļus, karsto šokolādi, kafiju, zemeņu saldumus un citas gardas lietas, kuru dēļ Pāvilam bija liels vājums.

Tomēr 1995. gadā Pols un viņa draugs Kenijs ieradās Ņūportā nevis pēc jahtām, bet gan apmeklēt zobārstniecības klīniku. Tomēr viņi nolēma doties uz to pašu kafejnīcu, kad bija izsalkuši.

Viņi brauca pa Amerikas kausa avēniju līdz Temzas ielai un tad garām degvielas uzpildes stacijai Shell, kuru viņš bija redzējis iepriekš un kurai bija jādodas vēl tālāk uz kafejnīcu, bet tad Pols pacēla acis un pamanīja sienu, pie kuras viņš bija pārsteigts, ieraugot ieeja ielā, kuru viņš iepriekšējo apmeklējumu laikā nebija redzējis.

Tur varēja redzēt krastmalas daļu ar stendiem pie ūdens ar sīkumiem tūristiem un buru laivu, kas peld pa ūdeni. Tas viss izskatījās tik skaisti, ka mēs iebraucām šajā ielā un izrādījās, ka tā ir biznesa daļa pilsēta, kurā es nekad nebiju bijusi. divvirzienu iela. Es joprojām redzu tajā savu pieturu.

Uz ielas Pols ar acīm pamanīja vairākus restorānus, taču viņš instinktīvi meklēja pazīstamo Ņūportas krēmijas kafejnīcu un beidzot to ieraudzīja, saprotot, ka pat nezināja, ka apkārtnē ir vēl viens šāds restorāns.

"Es biju samulsis drauga priekšā, kad sapratu, ka nekad neesmu bijis šajā vietā, bet es viņam neko neteicu, negribēju izskatīties kā idiots."

Pols Kolizo un viņa draugs Kenijs iegāja restorānā, pasūtīja burgerus un kolas komplektus un apsēdās pie galda pie loga. Tur, pēc Pāvila teiktā, pavērās skaists skats uz okeānu, un laimīgi cilvēki gāja pa krastmalu, spēlējot frisbiju ar saviem suņiem vai vienkārši pastaigājoties.

"Vieta šķita tik skaista, ka es nevarēju paciesties mājās un dalīties savā atklājumā ar sievu."

Viss likās normāli, ēdiens bija tikpat garšīgs, aiz loga brauca tās pašas automašīnas. Pols un Kenijs ieturēja brokastis un droši atstāja Ņūportu. Tajā pašā vakarā Pols pateica sievai, ka vēlas sestdien aizvest viņu uz kādu pārsteidzošu vietu.

Trīs dienas vēlāk Pols Kolizo un viņa sieva brauca uz Ņūportu. Viņi pagriezās uz Amerikas kausa avēniju un brauca uz Temzas ielu, un tad brauca garām tai pašai degvielas uzpildes stacijai Shell. Bet vairs nebija nevienas sienas un nebija ieejas tajā pašā ielā. Pols vairākas reizes brauca garām un brauca apkārt, bet neko nevarēja atrast.

"Nekur nebija skats uz okeānu, bija tikai tuksnesis ar futbola laukumu un dzīvojamām ēkām. Pēc pusstundas es padevos un pārstāju meklēt."

Bet Pāvila iekšienē vēl bija cerība uz brīnumu. Tā paša gada vasarā viņš atkal mēģināja aizvest sievu uz Ņūportas krēmnīcu uz brīnišķīgas ielas. Un atkal es neatradu šo ielu. Tad bija mēģinājumi 1997., 1998. un 1999. gadā. Atkal izšķērdēts.

"1999. gadā es gāju pa katru ielu netālu no Amerikas kausa avēnijas un Temzas ielas. Es staigāju vairāk nekā trīs stundas un … neko neatradu."

Image
Image

Bet Pāvils bija ļoti spītīgs. Viņš joprojām lieliski atcerējās dienu, kad apmeklēja ielu un uz tās esošo kafejnīcu, un tas viss bija ļoti reāli. Un viņš saprata, ka tas viss nav halucinācijas. Turklāt visu redzēja arī viņa draugs Kenijs.

2000. gadā Pols sev nopirka datoru un sāka štancēt visas vietas, kur atrodas Newport Creamery kafejnīcas un restorāni. Vienu no viņiem viņš atrada, kur regulāri brokastoja, bet otru - Belvjū avēnijā, un sākumā viņam šķita, ka šī ir vieta, kur viņš bijis. Bet tad viņš to pārbaudīja un izrādījās, ka 1995. gadā šī kafejnīca vēl neeksistēja. Turklāt nebija skatu uz okeānu.

Tad Pols atkal runāja ar Kenijas draugu par šo dienu, un viņš beidzot viņam atzinās, ka arī viņam liekas, ka apkārt ir kaut kas dīvains un neparasts.

Bet tas vēl nebija viss. 2016. gadā Pāvila prāts eksplodēja no šoka, kad viņš runāja ar pilsētas klerku, kurš viņam apliecināja, ka Ņūportā nekad nav bijis vairāk par divām Ņūportas krēmnīcas kafejnīcām un tās nekad nav pārcēlušās no vienas vietas uz otru.

Tomēr tad Pāvils nolēma iet citu ceļu. Viņš nolēma atrast teritoriju, kas pēc iespējas atbilstu vēlamajam skatam (uzbērums, veikali, stendi tūristiem). Viņš atrada to pašu, kā viņam šķita, vietu Google kartēs un pat iesaucās "Tas ir viss!"

Bet, kad viņš faktiski apmeklēja šo vietu, tur viss bija pavisam citādi. Nebija biznesa rajona, kafejnīcu un tirdzniecības vietu tūristiem. Tas nebija tagad un nebija pagātnē. Kad Pāvils atrada vietu, kur vajadzēja atrasties restorānam, bija brīva vieta. Bet skats uz okeānu no turienes bija tāds pats.

Tagad Pols ir pārliecināts, ka viņš un viņa draugs Kenijs kaut kādā veidā caur telpisko virpuli vai "logu" nokļuva citā Ņūportā (citā dimensijā vai citā Visumā) un šajā Ņūportā šī teritorija bija biznesa centrs ar attīstītu nozari.

"Es šo mīklu risināju 21 gadu. Es apliecinu, ka viss šis stāsts ir patiess."

Ieteicams: